1. solis: Sagatavošanās

Skolotājs lūdz skolēnus atnest 3 līdz 5 priekšmetus (piemēram, lapas, riekstus, kociņus, mizas, ūdeni, dzīvnieku matus, …) no apkārtējās dabas. Tas var būt viņu pagalms vai dārzs, ceļš uz skolu, vietējais parks, mežs vai jebkurš tuvs galamērķis reģionā. 

Skolotājs var arī pajautāt, vai kāds no skolēniem var atnest reģiona karti, vai nodrošināt to pats (vai arī plānot izmantot Google kartes). 

Noderīgi ir papildus izdrukāt vietējo augu un dzīvnieku sugu (biotiskie faktori), kā arī galveno abiotisko ekosistēmas faktoru (saule, ūdens, augsne, …) attēlus. 

2. solis: Ievads

Šo stundu var vadīt [minoritātes valodā], bet skolotājs var arī izvēlēties izmantot tikai dažus terminus [minoritātes valodā] vai kopā ar skolēniem tulkot galvenos vārdus (pilsēta, mežs, ezers, kalni, lauki, …). 

Skolēni paņem priekšmetus, un skolotājs jautā, kur skolēni tos savākuši un vai viņi kādreiz ir apmeklējuši noteiktas vietas reģionā, piemēram, vietējos parkus, mežus, ezerus, kalnus utt. Klase kopā var apskatīt reģiona karti (vai Google kartes) un atrast vietas, kuras skolēni minējuši.

3. solis: Materiālu vākšana un vārdi

Katrs bērns parāda un nosauc atnestos priekšmetus [minoritātes valodā] (vai jebkurā citā valodā, un klase kopā tulko vārdus [minoritātes valodā]). 

Priekšmeti tiek savākti un sašķiroti pēc kategorijām (akmeņi, augsne, ūdens, … = nedzīvā daba (abiotiski); augi, dzīvnieki, … = biotiski), lai sagatavotos 4. solim, kad skolotājs izskaidros šīs kategorijas. Objektu nosaukumi [mazākumtautības valodā], līdzīgi sakārtoti, tiek apkopoti uz tāfeles.  

Pēc tam skolotājs rāda klasei attēlus ar ekosistēmas faktoriem, kurus bērni nevarēja savākt un atnest (dzīvnieki, koki, saule, …). Klase nosauc tos [minoritātes valodā] un pieraksta terminus uz tāfeles pie attēliem.

4. solis: Iepazīšanās ar ekosistēmu

Pēc tam skolotājs paskaidro, kā klases savāktie objekti un attēli ir saistīti vietējā ekosistēmā, un definē šo jēdzienu: Ekosistēma ir tāda sistēma, kurā dzīvas būtnes (augi, dzīvnieki, baktērijas u. tml.) un tiem apkārt esošā nedzīvā daba mijiedarbojas

Pastāv dažādas ekosistēmas:  

1. Uz zemes esošās sauszemes ekosistēmas 

• Meži

• Zālāji

• Tuksneši

• Tundra (ledus ainavas) 

1. Ūdens ekosistēmas 

• Sāļūdens (jūras) 

• Saldūdens ekosistēmas (upes, ezeri, dīķi, …)

Ekosistēmas var būt ļoti mazas, piemēram, peļķe, un ļoti lielas, piemēram, mežs vai okeāns. 

Skolotājs jautā bērniem, kuras no šīm ekosistēmām pastāv viņu reģionā un no kurām ekosistēmām viņi savāca savus priekšmetus. 

Tagad skolotājs parāda skolēniem šādu ilustrāciju:

Skolotājs paskaidro, ka ilustrācijā attēlotie priekšmeti (kas ir arī skolēnu atnestie priekšmeti) iedalās divās kategorijās: 

1. dzīvi organismi, piemēram, augi vai dzīvnieki (biotiskie faktori).  
2. nedzīvās vielas, piemēram, saule, gaiss, ūdens un augsne (abiotiskie faktori). 

Bios nozīmē ‘dzīvība’. 

Ekosistēmā viss ir savstarpēji saistīts, tas nozīmē, ka visām lietām ir savstarpējas attiecības. Šo attiecību piemērs ir barības ķēdes:

Barības ķēdes parāda, kā ekosistēmā enerģija tiek nodota no viena ekosistēmas iemītnieka nākamajam. Augi ir pirmais barības ķēdes posms. Pēc tam augus apēd augēdāji (zālēdāji), piemēram, kāpuri. Kāpuru savukārt apēd putns (plēsējs). Mazākus putnus galu galā apēd lielāki plēsēji: tādā ekosistēmā kā mežs tas bieži ir plēsīgs putns, piemēram, pūce. 

Katra barības ķēde sākas ar ražotāju (augu), kas iegūst enerģiju no saules. Dzīvniekus, kas ēd augus un citus dzīvniekus, sauc par patērētājiem.

5. solis: 

Tagad skolēni strādā pāros vai mazās grupās. Katrs skolēns saņem darba lapu.  

Skolotājs lūdz skolēnus papildināt darba lapu ar jauniem vārdiem [minoritātes valodā], kurus skolēni bija savākuši uz tāfeles, piemēram, ieskaitot: 

• Saule, gaiss, lietus, ūdens, augs, zāle, koks, krūms, puķe, akmens, augsne. 

• Dzīvnieks, putns, 

Otrajā posmā skolēniem: 

• Rakstiet virsrakstu: Ekosistēma

• Uzzīmējiet divas nedzīvas un divas dzīvas lietas. 

• Miniet divus ražotājus un divus patērētājus 

• Miniet zālēdāju un gaļēdāju 

Treškārt, skolēni var izmantot darba lapas apakšējos stūros esošos baltos lodziņus, lai pierakstītu 1) sava reģiona augu sugu un 2) dzīvnieku nosaukumus, kurus klase iepriekš bija rakstījusi uz tāfeles [minoritātes valodā]. 

6. solis:  noslēgums 

Apspriediet skolēnu darba lapu rezultātus un ekosistēmu nozīmi. Katrā ekosistēmā katram tās iemītniekam ir sava loma un niša – ja diviem ir vienāda loma, vienam no tiem ir jāpamet vai jāiznīkst. Tas ir trausls līdzsvars, un, ja tas tiek izjaukts, rodas problēmas.