Mērķis ir veicināt valodas lietošanu rotaļīgā veidā. Skolēni tiek mudināti lietot valodu, lai izpildītu uzdevumu, kuram viņi citādi varētu izmantot vairākuma valodu.   

Šī aktivitāte var radīt drošu telpu, kurā ir atļauts lietot valodu neatkarīgi no prasmju līmeņa. Tajā pašā laikā skolēnam būs iespēja vajadzības gadījumā atstāt šo zonu.   

1. Sagatavošanās

Pirmais solis skolotājam ir noteikt bērnudārzā/skolā zonas, kurās tiks lietota tikai izvēlētā valoda. Skolotājs izvēlas telpu un nosaka tajā šaurāku telpu (zonu). Pēc tam viņš/viņa iezīmē robežas starp zonām ar viegli pamanāmu šķīrēju (krāsaina lente vai papīra lapas, karodziņi, paklāji u. c.). Izraudzīto zonu var noteikt atkarībā no grupas prasmju līmeņa vai konkrētās dienas nodarbības mērķa. Piemēram, augsta prasmju līmeņa grupai var būt paredzēta liela/galvenā zona izvēlētajai valodai, un tādā gadījumā lielākā daļa saziņas notiks izvēlētajā valodā. Zema prasmju līmeņa grupai var būt piemērotāka šaurāka zona vai zona, kas paredzēta kādai konkrētai darbībai, piemēram, dīvāna stūrītis grāmatu lasīšanai vai virtuve, kas varētu būt strikta valodas zona pārtikas un uztura nodarbībās. Skolotājam jāpielāgo valodas zonu izmantošana skolēniem un jāpielāgo to izmantošana, lielums un ilgums atbilstoši skolēnu prasmēm un valodas progresam. 

2. Ievads

Skolotājs iepazīstina skolēnus ar aktivitāti. Ar zonām jāiepazīstina un pret tām jāizturas rotaļīgi, un kustībai starp zonām jābūt brīvprātīgai un neierobežotai.  

3. Īstenošana  

Zonas var būt daļa no organizētām aktivitātēm vai arī tās var tikt noteiktas vienkārši kā ietvars bērnu brīvai rotaļai.  

Izmantojot šo aktivitāti, skolēni apzinās pārmaiņas valodā un savās prasmēs, kā arī savas īpašās stiprās puses valodas lietojumā.  

4. Izmaiņas un attīstība  

Atbilstoši prasmju uzlabošanai zonas ar katru reizi var būt sarežģītākas. Skolēnus var arī aicināt noteikt zonas, tādējādi dodot viņiem iespēju pašiem noteikt grūtības pakāpi vai nodarbības fokusu.