Aktivitātes mērķis ir paplašināt skolēnu vārdu krājumu pirmajā un/vai otrajā valodā, iesaistoties bilžu grāmatas ar nelielu teksta daudzumu vai bez teksta lasīšanā grupā. Aktivitāti var pielāgot dažādiem valodas līmeņiem atkarībā no izmantotās bilžu grāmatas. Aktivitāti var izmantot gan vienvalodu, gan daudzvalodu grupās. Aktivitāte var uzlabot skolēnu aktīvo un pasīvo vārdu krājumu, kas ir viņu lingvistiskajā repertuārā, kā arī citās valodās, kuras pārstāv pārējie grupas locekļi. 

Galvenais uzsvars tiek likts uz mutvārdu valodu, taču šī aktivitāte var uzlabot arī citas elementārās valodas prasmes. 

1. solis: 

Skolotājs izvēlas bilžu grāmatu, ko viņš/viņa uzskata par piemērotu darbam klases līmenī. Ja grupa un telpa ir liela, var būt lietderīgi, ja ir divi grāmatas eksemplāri, lai abi skolotāji varētu vienlaikus parādīt grāmatu visiem skolēniem. Ja iespējams, ņemot vērā laika un skolotāja iespējas, skolotājs iepriekš sagatavo vārdu sarakstu/vārdnīcu. 

Visbeidzot, visai klasei jābūt aprīkotai ar zīmēšanas papīru un labu krāsainu krītiņu/zīmuļu izvēli

2. posms: Grupas lasījums

Aktivitāti organizē viens vai, vēlams, divi skolotāji. Viens skolotājs vadīs grupas lasīšanas aktivitāti, norādot uz grāmatas saturu un galveno stāstu, vienlaikus rādot un lēnām pārlapojot bilžu grāmatu lapu pēc lapaspuses skolēnu uztveres tempā. 

Lasīšana ir paredzēta dialoga formā, kurā otrs skolotājs nostiprinās dialogu, vedot skolēnus uz attiecīgajām stāsta daļām, lappusi pēc lappuses, un, ja nepieciešams, palīdzēs atgriezt sarunu atpakaļ uz pareizā ceļa. 

Ja grupā ir pārstāvēta vairāk nekā viena (mazākumtautību) valoda, skolotājiem ieteicams sagatavot nelielu vārdu sarakstu/vārdnīcu, pamatojoties uz grāmatas svarīgākajiem varoņiem, saturu un darbību. Ja iespējams, kā vizuāls palīglīdzeklis vārdiem būtu jāpievieno zīmējums/attēls, kas nokopēts no grāmatas vai citiem avotiem.  

Pat tad, ja neviens no skolotājiem neprot grupā pārstāvēto mazākumtautību valodu, vārdu sarakstu var izmantot grupā atkārtoti, stiprinot dialogu, skolēniem un skolotājiem atpazīstot vārdu rakstītā tekstā  vai mutiski.  

Šāda veida darbību atbalsta translanguaging teorija, kas apgalvo, ka visiem cilvēkiem, gan vienvalodīgajiem, gan daudzvalodīgajiem, ir viens valodas repertuārs, no kura viņi izvēlas saziņai nepieciešamos vienas vai citas valodas elementus.